Lavrovs citē Vašingtonas roku, sakot, ka Maskava ir atvērta miera sarunām
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien paziņoja, ka ASV jau ilgstoši ir iesaistītas Ukrainas konfliktā.
Lavrovs Krievijas valsts televīzijā sacīja, ka ASV jau ilgu laiku de facto piedalās konfliktā, ko "kontrolē anglosakši".
Lavrovs sacīja, ka amatpersonas, tostarp Baltā nama nacionālās drošības pārstāvis Džons Kirbijs, ir teikušas, ka ASV ir atvērta sarunām, bet Krievija ir atteikusies.
“Tie ir meli,” sacīja Lavrovs. “Mēs neesam saņēmuši nekādus nopietnus piedāvājumus sazināties.”
Krievija neatteiksies no prezidenta Vladimira Putina un ASV prezidenta Džo Baidena tikšanās gaidāmajā G20 samitā un apsvērs šo priekšlikumu, ja tāds tiks saņemts, sacīja Lavrovs.
Viņš piebilda, ka Krievija ir gatava uzklausīt jebkādus ieteikumus par miera sarunām, taču nevar iepriekš pateikt, pie kā šis process novedīs.
Krievija reaģēs uz Rietumu pieaugošo iesaistīšanos Ukrainas konfliktā, lai gan tiešs konflikts ar NATO nav Maskavas interesēs, otrdien paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks pēc tam, kad Vašingtona bija apsolījusi sniegt Kijevai papildu militāro palīdzību.
"Mēs brīdinām un ceram, ka viņi apzinās nekontrolētas eskalācijas briesmas Vašingtonā un citās Rietumu galvaspilsētās," otrdien ziņu aģentūra RIA citēja Sergeja Rjabkova teikto.
Ukraina pirmdien paziņoja, ka tai ir jāpastiprina pretgaisa aizsardzība pēc Krievijas atriebības par uzbrukumu stratēģiski svarīgam tiltam Krimā.
Baidens solīja nodrošināt modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas, un Pentagons 27. septembrī paziņoja, ka nākamo divu mēnešu laikā sāks piegādāt Nacionālo moderno virszemes-gaisa raķešu sistēmu.
Baidens un G7 līderi otrdien rīkoja virtuālu tikšanos, lai apspriestu savu apņemšanos atbalstīt Ukrainu.
Putins paziņoja, ka pavēlējis veikt "masveida" tāla darbības rādiusa triecienus pēc tam, kad sestdien apsūdzēja Ukrainu uzbrukumā tiltam Krimā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis pirmdien runāja ar Baidenu un vietnē Telegram rakstīja, ka pretgaisa aizsardzība ir “pirmā prioritāte mūsu aizsardzības sadarbībā”.
Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs sacīja, ka lielāka Rietumu palīdzība Ukrainai palielina plašāka konflikta risku.
Riski palielinājās
“Šāda palīdzība, kā arī izlūkošanas, instruktoru un kaujas vadlīniju nodrošināšana Kijevai noved pie tālākas eskalācijas un palielina sadursmes risku starp Krieviju un NATO,” Antonovs sacīja medijiem.
Ukrainas ziņu portāls “Strana” otrdien ziņoja, ka ārkārtas ziņojumos teikts, ka dienas laikā sprādzieni ir ļoti iespējami. Iedzīvotāji tiek brīdināti palikt patvertnēs un neignorēt gaisa trauksmes paziņojumus.
Krievijas Ārlietu ministrija pirmdien paziņoja, ka Vašingtonas atbalsts Ukrainas "kareivīgajam noskaņojumam" sarežģī diplomātiskos centienus atrisināt konfliktu, un brīdināja par pretpasākumiem pret ASV un Eiropu saistībā ar to iesaistīšanos.
“Mēs vēlreiz atkārtojam, īpaši Amerikas pusei: uzdevumi, ko mēs izvirzījām Ukrainā, tiks atrisināti,” ministrijas tīmekļa vietnē rakstīja Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova.
“Krievija ir atvērta diplomātijai, un apstākļi ir labi zināmi. Jo ilgāk Vašingtona veicinās Kijevas kareivīgo noskaņojumu un mudinās, nevis kavēs Ukrainas diversantu teroristiskos pasākumus, jo grūtāk būs meklēt diplomātiskus risinājumus.”
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāve Mao Nina otrdien regulārā preses konferencē paziņoja, ka Ķīna uztur saziņu ar visām pusēm un valsts ir gatava konstruktīvi piedalīties deeskalācijas centienos.
Viņa sacīja, ka ir svarīgi, lai visas puses iesaistītos dialogā, lai mazinātu spriedzi situācijā.
Turkiye otrdien aicināja pēc iespējas ātrāk panākt dzīvotspējīgu pamieru starp Krieviju un Ukrainu, norādot, ka abas puses attālinās no diplomātijas, konfliktam ieilgstot.
"Pārims ir jānoslēdz pēc iespējas ātrāk. Jo ātrāk, jo labāk," intervijā sacīja Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu.
Čavušoglu sacīja, ka "diemžēl (abas puses) ir ātri attālinājušās no diplomātijas" kopš Krievijas un Ukrainas sarunu vedēju sarunām Stambulā martā.
Aģentūras piedalījās šī stāsta tapšanā
No Chinadaily Atjaunināts: 2022-10-12 09:12
Publicēšanas laiks: 2022. gada 12. oktobris